Krāpnieciski darba piedāvājumi darbojas gana efektīvi, jo tiek izmantotas jūsu emocijas un steidzamības faktors. Nereti krpāšana sākas ar pārliecinošu sludinājumu ievietošanu sociālajos tīklos, bieži vien par attālinātu darbu vai elastīgu darba laiku. Kā pamanīt "sarkanos karodziņus" un nekļūt par krāpnieku upuri?
Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, ir svarīgi izprast krāpnieku izmantotās stratēģijas. Visizplatītākie ir tālruņa krāpšanas gadījumi, kad zvanītāji uzdodas par valsts iestāžu, finanšu iestāžu, komunālo pakalpojumu sniedzēju vai pat nelaimē nonākušu ģimenes locekļu pārstāvjiem.
Ļaunatūra ir kibernoziedznieku radīta datorprogramma, kas bez jūsu piekrišanas vai ziņas iekļūst datorsistēmās vai mobilajās ierīcēs un tās sabojā vai kontrolē. Šis termins ir vārdu “ļaunprātīgs” un programmatūra” kombinācija.
Kibernoziedznieki ik dienu manipulē ar emocijām, lai piespiestu cilvēkus pieļaut dārgi maksājošas kļūdas. Lūk, pieci biežāk sastopamie krāpnieku izmantotie emociju izraisītāji un kā tos pamanīt, pirms vēl nav par vēlu.
Krāpnieki piesavinās sociālo mediju kontus tādās platformās kā Facebook vai Instagram, bieži vien uzminot lietotājvārdu un paroles. Iekļuvuši kontā, viņi uzdodas par konta īpašnieku, lai dalītos ar viltus ziņām, kurās bieži vien ir iekļautas emocionālas detaļas, lai radītu steidzamības sajūtu un mudinātu cilvēkus rīkoties.
Dziļviltojums ir, kad mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai radītu viltotus attēlus, audio vai videoklipus ar mērķi maldināt citus.
Kiberdrošības konference "KiberŠahs 2025"
Radisson BLU Latvija, Elizabetes iela 55, Rīga
