Domājot par kibernoziedzniekiem, parasti iztēlojamies ļaundarus, kas ar datora starpniecību veic izsmalcinātus uzbrukumus internetā. Kamēr daudzi mūsdienu ļaundari tiešām izmanto e-pastu vai ziņojumu apmaiņu, citi ir atraduši radošus veidus kā pielietot arī telefonu potenciālo upuru apmānīšanai. Tādēļ mēģināsim saprast, kā atpazīt un apturēt šādus uzbrukumus.
Saistībā ar kiberdrošību noteikti ir dzirdēti tādi termini kā vīruss, trojānis un izspiedējvīruss. Tie ir apzīmējumi dažādu veidu ļaundabīgām programmatūrām, ko dēvē arī par ļaunatūru, un ko kibernoziedznieki izmanto, lai inficētu datorus un citas ierīces. Turpinājumā lasiet, kas īsti ir ļaunatūra, kādi ir ar to saistītie riski un kā sevi no tās pasargāt.
Iespējams, esat dzirdējuši par jauno regulējumu – Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). To ir sagatavojusi Eiropas Savienība un tā stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. GDPR ir piemērojama visām organizācijām, kas apstrādā Eiropas Savienības iedzīvotāju personas datus, neatkarīgi no tā, kur atrodas pati organizācija.
Iespējams, esat dzirdējuši par jauno regulējumu – Vispārīgo datu aizsardzības regulu (GDPR). To ir sagatavojusi Eiropas Savienība un tā stājas spēkā 2018.gada 25.maijā.
Sociālie tīkli, piemēram, Snapchat, Facebook, Twitter, Instagram un LinkedIn ir lieliski resursi, kas ļauj jums tikties un komunicēt ar cilvēkiem visā pasaulē. Tomēr šīs iespējas slēpj arī riskus. Riskus ne tikai jums, bet arī jūsu ģimenei, draugiem un darba devējam. Šajā izdevumā piedāvājam ieteikumus, kā pēc iespējas drošāk lietot sociālos tīklus.
Tā kā CERT.LV turpina periodiski saņemt sūdzības un informāciju gan no fiziskām, gan juridiskām personām par nošifrētām ierīcēm un failiem, tad vēlamies vēlreiz pastāstīt par projektu - „No More Ransom”. Projekta mērķis ir palīdzēt bez maksas atgūt datus šifrējošo izspiedējvīrusu upuriem.
Kiberdrošības konference "KiberŠahs 2025"
Radisson BLU Latvija, Elizabetes iela 55, Rīga
